nùolaîst,
1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.).
n. nuo kājas Seyershof,
= nùošaũt 1.
n. pluostu Saikava;
2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend), kamē̦r šim ieduod Seyershof.
n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a.
nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;
3): n. (= nuoraut, abnehmen) zeķi AP.
pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;
4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb.
zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡
6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡
7) abschmelzen (trans.) Auleja:
sniegu nuolaide drīž. Refl.
-tiês,1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;
2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof.
dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;
3): auch Lng. (unter
laîst );
4): mutlos (verzagf) werden Segew.;
nachlässig werden Salis,
sich gehen lassen Segew.:
nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡
5) feucht werden: kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.;
sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡
6) hin- od. wegfliegen: bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.;
hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡
7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl.,
der Himmel hat sich ganz bewölkt. kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb.
tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡
8) weichen vor jem.:
nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.
Avots: EH II,
60