atpakaļ,
atpakaļu, atpakaļus, atpakaļis, atpakaļš, atpakaļām Erlaa
(at + pakaļa), Adv.,
1) lokal, zurück: gailītis pārstiepis vīriņam dzirnaviņas atpakaļ LP. III, 92.
pa brītiņu tā kāpj atpakaļu LA.
divi ragi pierē atpakaļus sierē RKr. VII, 126.
jāsim atpakaļis LP. VI, 329. Oft zur Verstärkung der mit
at- zusammengesetzten Verba:
atpakaļ atduot, atgriezties, zurückgeben, zurückkehren. simtu rubļu uz priekšu, vai atpakaļ nenāca svarā, ob 100 Rubel mehr oder weniger, fiel nicht ins Gewicht Purap.;
2) temporal:
dažus gadus atpakaļ, vor einigen Jahren LP. I, 183.
sen, sen atpakaļ vor langer Zeit LP. V, 71.
nav diezin cik ilgi atpakaļ LP. VI, 5;
3) attributiv:
atpakaļ gaduos, in früheren Jahren LP. VI, 60.
sen atpakaļ ve̦cuos laikuos, vor uralten Zeiten Dīcm. I, 57.
Avots: ME I,
180,
181