Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atrūkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atrūkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
atrūkt
patrūkt
patrūkt
patrũkt [li. patrúkti], intr., [plötzlich losgehen]: avuoti ir patrūkuši I. Mos. 17, 11. [auguons ir patrūcis. Refl. -tiês,
1) plötzlich auffahren, aufspringen:
p. nuo vietas, nuo miega;
2) in Angst geraten:
dabūju labi patrūkties C., Warkl.]
Avots: ME III, 124
1) plötzlich auffahren, aufspringen:
p. nuo vietas, nuo miega;
2) in Angst geraten:
dabūju labi patrūkties C., Warkl.]
Avots: ME III, 124
satrūkt
satrũkt, intr.,
1) fehlen, an etw. gebrechen
Spr.;
2) entzweireissen
(intr.), entzweigehen U.: citam vīzes saplīsušas, citam auklas satrūkušas BW. 32864. Refl. -tiês, erschrecken (intr.), aufschrecken (intr.), auffahren: satrūkuos, sabijuos BW. 13515. satrūkās ciema suņi, taisa truoksni sētiņā 13696, 19. zirgs nezin nuo kā satrūcies Etn. III, 108. gans, vagāru pamanījis, satrūkstas LP. V, 78. tē̦vs satrūkās kâ priecīgā pārsteigumā A. XX, 306. Jānis satrūkās nuo saviem sapņiem Krišs Laksts 51.
Avots: ME III, 767
1) fehlen, an etw. gebrechen
Spr.;
2) entzweireissen
(intr.), entzweigehen U.: citam vīzes saplīsušas, citam auklas satrūkušas BW. 32864. Refl. -tiês, erschrecken (intr.), aufschrecken (intr.), auffahren: satrūkuos, sabijuos BW. 13515. satrūkās ciema suņi, taisa truoksni sētiņā 13696, 19. zirgs nezin nuo kā satrūcies Etn. III, 108. gans, vagāru pamanījis, satrūkstas LP. V, 78. tē̦vs satrūkās kâ priecīgā pārsteigumā A. XX, 306. Jānis satrūkās nuo saviem sapņiem Krišs Laksts 51.
Avots: ME III, 767
Šķirkļa skaidrojumā (5)
iekrencelēties
‡ I iekren̂celêtiês 2 AP., Jürg., sich räuspern Laidsen, Meselau, N.-Peb., Ramkau, Renzen: lai meitene nesatrūktuos, viņš pie laika drusku iekrencelējās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 37.
Avots: EH I, 522
Avots: EH I, 522
sadrauvēt
sadrauvêt, Refl. -tiês,
1): mit aũ Blieden;
2): "satrūkties" Kurs., Mesoten, Ruhental.
Avots: EH II, 403
1): mit aũ Blieden;
2): "satrūkties" Kurs., Mesoten, Ruhental.
Avots: EH II, 403
sadrauvēt
sadrauvêt, tr.,
1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;
2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;
3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,
1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;
2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;
3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;
4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;
5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.
Avots: ME III, 612
1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;
2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;
3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,
1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;
2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;
3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;
4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;
5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.
Avots: ME III, 612
sajūkstēties
sajūkstêtiês, erschrecken (intr.), "satrūkties" Bauske: bē̦rns tad sajūkstas un ne˙maz vairs nevar iemigt Friedrichslust; "iebļauties" (mit û 2 ) Nigr.
Avots: ME III, 642
Avots: ME III, 642
sakulstīt
sakul̃stît,
1): (viesulis) sakulstījis labības laukus Bigauņc. 45; ‡
5) (Flachs schwingend) reinigen (perfektiv; namentlich von einem grossen Quantum):
s. daudz linu Wessen, Wolm. ‡ Refl. -tiês "nuo ilgas kulstīšanas satrūkt" Auleja: kāļ dakulstīsi labuo linu saivu, sliktā jū sakulstīsies.
Avots: EH II, 420
1): (viesulis) sakulstījis labības laukus Bigauņc. 45; ‡
5) (Flachs schwingend) reinigen (perfektiv; namentlich von einem grossen Quantum):
s. daudz linu Wessen, Wolm. ‡ Refl. -tiês "nuo ilgas kulstīšanas satrūkt" Auleja: kāļ dakulstīsi labuo linu saivu, sliktā jū sakulstīsies.
Avots: EH II, 420