atrocīt
atrùocît, tr., aufstreifen: piedurknes C., Smilt., Erlaa. Refl. atruocîties, A. XII, 155, atruokuotiês, die Hände zum Abschied reichen, sich verabschieden: mē̦mi viņi atruokuojās JR. IV, 205.
Avots: ME I, 187
Avots: ME I, 187
'atrocīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: