atsēdētatsêdêt ‡ Refl. -tiês,1) = atsêstiês Pas. IX, 536 (aus Lettg.), Salis;2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss sitzen: skruodelis cauru dienu šūdams tâ atsēdējies, ka pakaļa sāk tirpt Ahs. Jē̦kabs pie grāmatām atsēdējies visas dienas Janš. Dzimtene 2 III, 295.Avots: EH I, 164
atsēdētatsêdêt, sich setzen, absitzen: es gan vairāk tikai atsēdēju tuo maksājamuo tiesu.Avots: ME I, 189