atsalt
atsalˆt [li. atšáli], intr., inch.,
1) wieder kalt werden, frieren:
kad atsals, būs labs ceļš;
2) abfrieren:
šuorīt mūs māsi atsala ausis BW. 24803, 4;
3) kuhl, gleichgiltig werden:
viņi pamazām nuo viņas atsala Blaum. Ruozītis visu nedēļu bija pret Paulīni kā atsalis A. XVIII, 301. Emmiņa man skuolā iedama tīri atsaluse nuo darba Etn. I, 45. Subst. atsalums, die Abkühlung, Gleichgiltigkeit: viņa nevarēja saprast savu atsalumu pret Jāni A. XVII, 492.
Kļūdu labojums:
mūs māsi = mūs[u] māsi
Avots: ME I, 188
1) wieder kalt werden, frieren:
kad atsals, būs labs ceļš;
2) abfrieren:
šuorīt mūs māsi atsala ausis BW. 24803, 4;
3) kuhl, gleichgiltig werden:
viņi pamazām nuo viņas atsala Blaum. Ruozītis visu nedēļu bija pret Paulīni kā atsalis A. XVIII, 301. Emmiņa man skuolā iedama tīri atsaluse nuo darba Etn. I, 45. Subst. atsalums, die Abkühlung, Gleichgiltigkeit: viņa nevarēja saprast savu atsalumu pret Jāni A. XVII, 492.
Kļūdu labojums:
mūs māsi = mūs[u] māsi
Avots: ME I, 188