atsist, tr.,
1) ab-, wegschlagen: mizu LP. VII, 961.
ļaudis atsita vilkam vienu kāju LP. V, 171; übertr.,
abspenstig machen: R. atsit viņam Cielaviņu JR. IV, 109;
2) schlagend verjagen: ve̦lns atsita visus ļaudis nuost nuo kaudzes LP. VII, 771;
3) zurückschlagen: svārku stūri. atsist šķēpus, parieren Antr. II, 41;
4) schmecken nach etw.: atsist rūgtumu, einen bitteren Geschmack haben. vīna upe lejā te̦k, me̦dutiņu atsizdama BW. 25950, 1. Refl.
-tiês,1) schlagen, stossen, dringen an etw.: sniega mutuļi atsitas luodziņa rūtēs JR. IV, 76.
viņam kāja atsitās Vēr. II, 225.
tev ausīs atsitas dažādas skaņas Vēr. I, 1457;
2) sich wiederholen, wiederkehren: kas reiz izgulējis plaušu karsuoni, tam tas viegli atsitas SDP. VIII, 57;
3) sich jäh zurückwenden: zirgs bij atsities atpakaļ; umschlagen (vom Winde und Wetter): vējš atsities uz ziemeļiem. vienu dienu atsitās bulagaiss LP. V, 236.
[šuodien tāda skaista diena atsitusēs Austr. M. z. 69];
4) geraten nach jem., gew. ähnlich sein jem., it dem Lok., seltener mit
iekš und
pēc: dē̦ls ir atsities tē̦vā Etn. II, 16
(iekš, pēc tē̦va). viņš bija tē̦va sejā tsities Blaum.
[kristāmais bē̦rns atsituoties turē̦tāja dabā Erlaa.]
arnika zied dze̦lte̦niem ziediem, kuŗi atsitas cūkpieņu izskatā Etn. III, 6.
abesīnieši krāsā dze̦lte̦nbrūni, mazuliet atszdamies sarkanumā Konv.
2 3,
is Rötliche überspielend. Zuweilen auch das Aktiv so:
viņš vairāk atsit mātē A. VIII, 1, 70;
5) anwandeln, berühren: svētdienās tai it riebīgi atsitās, kad viņas vīrs nuosvieda savas drēbes Lautb.,
wurde sie sehr unangenehm berührt;6) bis zum Überdruss schlagen: atsitušies, atsitušies, vēl tā dzīva vazājas BW. 12878.
Avots: ME I,
190