atsliet
atslìet [li. atšliẽti], anlehnen, stützen: muguru pie kuoka. Refl. -tiês, sich zurücklegen, stützen: es atslējuos viņam pie krūtīm Rain.
Avots: ME I, 194
Avots: ME I, 194
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atsliet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atsliet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atslaistīt
‡ atslaistît,
1) "= atsliet">atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;
2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;
3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,
1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;
2) zur Genüge faulenzen
Bauske.
Avots: EH I, 167
1) "= atsliet">atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;
2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;
3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,
1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;
2) zur Genüge faulenzen
Bauske.
Avots: EH I, 167