spuôdrinât,
spuodrêt, -ẽju, tr.,
rein, hell, blank, glänzend machen: meitene... spuodrina luoga rūtis Saul. I, 3.
zābakus spuodrināt. es spuodrēju kumeliņu ar sudraba sprādzītēm BW. 16893. (fig.)
latviesi spuodrinājuši un attīstījuši labakās īpašības Bjernsona raksti I, S. V, Refl.
-tiês, sich reinigen, sich blank, glänzend machen, sich schmücken: spuodrējies, tautu meita! BW. 16893. (fig.)
gaismu, kurai dievs licis latviešiem atspīdēt, lai viņu prāts spuodrinātuos Latvju tauta XI, l, S. 45.
mūsu valuoda spuodrinājas un kupluojas Etn. III, 113.
Avots: ME III,
1034