atspļaut
‡ atspļaũt, her-, wegspucken: a. sliekas Warkl. Refl. -tiês, ‡
2) zur Genüge od. bis zum eignen Überdruss spucken:
nevar vien a.
Avots: EH I, 169
2) zur Genüge od. bis zum eignen Überdruss spucken:
nevar vien a.
Avots: EH I, 169
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atspļaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atspļaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
atspļauties
atspļautiês, spuckend sich von etw. befreien: mūsu senči nuo raganām at(sa)spļāvās MWM. VI, 659.
Avots: ME I, 196
Avots: ME I, 196