atstaiģinēt
‡ atstaĩģinêt Dunika, zur Genüge, bis zum eignen Überdruss (hin und her) gehen: saimniecei tik daudz iešanas, gan uz klēti, gan stalli, gan citur, ka nevar a, vien.
Avots: EH I, 171
Avots: EH I, 171
'atstaiģinēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: