Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'atstatu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'atstatu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

atstatu

atstatu St., (atstātu BW. 21009), atstatus, Adv., abgelegen, entlegen, seitab, fern, entfernt: nāsis viena nuo uotras labi atstatus Konv. ² 3128.

Avots: ME I, 197

atstatums, atstātums, Abstand, Entfernung: pulki apmē̦tāja ienaidniekus akmeņiem jau nuo prāva atstatuma Antr. II, 44. Adv. atstatumis (Instr. Pl.), fern, in der Entfernung: versti atstatumis, in der Entfernung von einer Werst LP. VII, 1117.

Avots: ME I, 197

Šķirkļa skaidrojumā (11)

aizrādīt

àizrãdît, tr., hinweisen: aizrādāmie vietnieku-vārdi aizrāda uz kādu tuvākā vai tāļākā atstatumā e̦suošu priekšme̦tu; àizrãdĩjums, Hinweis: Vītuols par tādiem aizrādījumiem nuosmīnēja Vēr. I, 1029.

Avots: ME I, 46

aizzagties

àizzagtiês, heimlich wegschleichen, sich hinweg stehlen: es aizzuoguos atstatu Pav. raibā guovs arvienu aizzagās kalna galā LP. V, 391.

Avots: ME I, 61

astatu

‡ astatu, Kompar, astatâk. = atstatu">atstatu AP.: astatāk nuo rnājas.

Avots: EH I, 131

atstata

‡ *atstata od. *atstats, = atstatums">atstatums: grāvīšus ... vajag ... vērtīgā atstatā vienu nuo uotra rakt Pet. av. III, 141.

Avots: EH I, 171

atstate

‡ atstate M. 525 und 615, = atstatums">atstatums.

Avots: EH I, 171

atstatin

‡ atstatin Kalz. n. Fil. mat. 25, Kompar. atstatinâk ebenda. = atstatu">atstatu: nuoliec viņu atstatin(āk)!

Avots: EH I, 171

atturēt

atturêt, tr., zurückhalten: nuo aplamības Kaudz. M. Refl. -tiês,

1) sich zurück-, fernhalten:
pienācīgā atstatumā Laps.;

2) sich enthalten, abwehren
(nuo): nuo slinkuma Kundz.; mit abhäng. Inf. od. Part.: nevarēja atturēties paskatīt (od. paskatījis), kāds tas pūķis e̦suot LP. VI, 71;

3) sich entgegenhalten, sich verteidigen:
uzmācējiem ienaidniekiem. cikkuo spēju atturēties miegam pretim JR. IV, 33.

Avots: ME I, 205, 206

atvasu

atvasu Druw., atvastu Sessw. n. U., für atastu, atstatu, in einiger Entfernung. [Nach U.: abwärts von der Wand Wagn., Erlaa.] Zu atvasa nach Zubatý IF. III, 134. [Aber in der Bedeutung stimmt atvas(t)u garnicht zu atvasa. Eher vielleicht zu al. vásati "verweilt", got. wisan "verweilen", ahd. wist "Aufenthalt", air. foss "Bleiben, Ruhe" u. a. bei Walde Wrtb. ² 829 u. a.

Avots: ME I, 207

kupsa

kupsa Druw., Mar., [Domopol, Welonen u. a.], kupss Lasd., [Odensee, Selb.], auch kupsis, eine Baumgruppe, ein Hag von Bäumen: [guovis ieskrēja kupsā (= biezā meža jaunaudzē) Odensee.] kupsa-mazs meža kušķis, atstatu nuo cita meža.

Avots: ME II, 319

pienācīgs

pìenãcîgs, gehörig, zukommend, entprechend: pievest miesai pienācīguo barību. izšķirties pienācīgā atstatumā Kaudz. M. 63. lai katram nuotiek pienācīga tiesa Lapsa Kūm. izrīkuotāji ne˙kad negrieza pienācīgu vērību uz biļešu kontrollēšanu Vēr. I, 1417.

Avots: ME III, 275

tālin

tâlin, Adv., zur Verstärkung von tâls: atstatums tuop... tālin tālāks Asp. Ziedu klēpis 90.

Kļūdu labojums:
klēpis = klēpis

Avots: ME IV, 145