attecēt
attecêt, Refl. -tiês,
3): ej uz mūriņa, tad tu drīzāk attecēsies (= sasilsi?)! Azand. 176.
Avots: EH I, 175
3): ej uz mūriņa, tad tu drīzāk attecēsies (= sasilsi?)! Azand. 176.
Avots: EH I, 175
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'attecēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'attecēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
attecēt
attecêt [li. attekė̕ti], intr.,
1) herlaufen, herbei-, forteilen, herfliessen:
iksvētdienas jaunas meitas attecēja kruoņu pīt BW. 13250. atte̦k straume Ar. 233;
2) geboren werden, sich einfinden:
attecēja vienai aitai jē̦rs LP. V, 196. Refl. -tiês,
1) von der Stelle des Sprungs eine Strecke zurücklaufen, um einen Anlauf zu nehmen:
un attecējies, viņš lēca pāri Etn. I, 24. ave̦ns, labi attecējies, deva ar ragiem tādu drāzienu vilkam pa galvu;
2) sich müde laufen, bis zum Überdruss laufen:
lai tik bē̦rns te̦k, gan jau attecēsies;
3) aufhören, sich bessern:
sāpes, slimība attecēsies Straut. kašķis neatte̦kas. sirds tam drusku attecējās Kav. šie pamirdami var ar laiku attecēties Konv. 2 2904.
Avots: ME I, 204
1) herlaufen, herbei-, forteilen, herfliessen:
iksvētdienas jaunas meitas attecēja kruoņu pīt BW. 13250. atte̦k straume Ar. 233;
2) geboren werden, sich einfinden:
attecēja vienai aitai jē̦rs LP. V, 196. Refl. -tiês,
1) von der Stelle des Sprungs eine Strecke zurücklaufen, um einen Anlauf zu nehmen:
un attecējies, viņš lēca pāri Etn. I, 24. ave̦ns, labi attecējies, deva ar ragiem tādu drāzienu vilkam pa galvu;
2) sich müde laufen, bis zum Überdruss laufen:
lai tik bē̦rns te̦k, gan jau attecēsies;
3) aufhören, sich bessern:
sāpes, slimība attecēsies Straut. kašķis neatte̦kas. sirds tam drusku attecējās Kav. šie pamirdami var ar laiku attecēties Konv. 2 2904.
Avots: ME I, 204