atvēcināt
atvẽcinât, tr., zurückschwingen, zum Schlagen ausholen: ruoku, zuobe̦nu. Refl. -tiês, fächelnd sich erwehren: kundze atvēcinās abām ruokām Vēr. I, 1399. dāmas atvēcinājās nuo dūmiem Up.
Avots: ME I, 209
Avots: ME I, 209
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atvēcināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atvēcināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: