Paplašinātā meklēšana

atvaru Ahs., Adv., halboffen: durvis stāv atvaru; vgl. atve̦ru.

Avots: ME I, 207

‡ atvarums Mesoten "atvars".

Avots: EH I, 178

II duoms, duomis U.,

1) Tiefe im Flusse
Burtn., Salisb.: me̦lnuos, atvē̦ruos atvaru duomjuos U. b. 42, 23 ;

2) duomis, Höhlung im Baume, darin Vögel nisten
U. [Vielleicht - mit uo aus ōu̯ zu r. дуль "Baumhöhle", wozu Berneker Wrtb. I, 237.]

Avots: ME I, 534

grīzeknis, der Strudel, Wasserwirbel: grīzeknis - vieta starp atvaru un straumi, kur ūdens griežas un mutuļuo; laivas tur iekļuvušas tiek lē̦ti apsviestas Bilst. n. Etn. II, 81.

Avots: ME I, 658

‡ meže̦ze̦rs, ein Waldsee: meže̦ze̦ra atvaruos A. Grīns Septiņi un viens 117.

Avots: EH I, 804

I patvara: lūkā patvaru baznīcā Pas. IX, 526 (ähnlich XII, 129).

Avots: EH XIII, 184

I patvara, der Schutz, Halt, die Zuflucht: patvaru nevarēju atrast pret lieluo auku Lautb. zvē̦ri meklēja velti patvaru A. v. J. 1901, S. 816. duod man... patvaru! Diez n. Plūd. Llv. II, 68.

Avots: ME III, 126

sadrebêt, intr., auch refl. -tiês, erzittern: balss sadrebēja Zalktis I, 51. viņas plaksti sadrebēja Ezeriņš Leijerk. II, 89. ple̦ci raustās un sadre̦b Stari I, 170. ūdenspuķu ziedi lē̦ni sadre̦b Apsk. v. J. 1905, S. 740. pasaule sadrebēja visuos savuos satvaruos Zalktis I, 125. apses lapas sadre̦bas stiprāki MWM. X, 266. viņai nedrīkst ne dvašu uzpūst, tad jau tūliņ sadre̦bas un raud Rainis. sirds krūtīs sadrebējās R. Sk. II, 169.

Avots: ME III, 612, 613

satvars,

1) die Grundlage
Mar.: pasaule sadrebēja visuos savuos satvaruos Zalktis I, 125;

2) der Inhalt
Wid., Celm.: tē̦vs saber visu kules satvaru trumulā Duomas IV, 461. runas temats un satvars Kaudz. M. 253. dzīves satvars Sudr. E.;

3) "die Fähigkeit, sich zusammenzuhalten"
Nötk.: tam nav ne˙kāda satvara (von einem charakterlosen Menschen) Sessau.

Avots: ME III, 769