Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atvasa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atvasa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
atvasa
atvasa [um Libau], atvase [um Neuenburg, Sauken, Üxkül, Wolmar, Peterskapelle], atvasis, auch (Plur.) atvaršas Kawall n. U. (li. atvašà, [atvašė LtT. II, 9], Wurzelschössling, Sprössling: kuplas auga atvasītes Ar. 342. sūras manas asariņas kā apsītes atvasītes Ar. 174. Sprw.: kāda sakne, tāda atvasa. ve̦cas cilts atvase, der Sprössling eines alten Geschlechts A. XX, 210. tas teica savām atvasītēm (Töchtern) Alm. [Weiterhin zu li. nakvaša "Brunelle", vešlùs "üppig, fett" nach Būga LtT. II, 9, und vielleicht auch zu le. vasa (urspr. "fett"?) zeme U. "Land mit Untergrund von blauem Lehm". Balt. veš- vielleicht aus ide. u̯eg̑-s- (wozu man auch ahd. wahsan "wachsen" u. a. stellen könnte), das neben ide. u̯eg-s- (wozu av. vaxšaiti "lässt wachsen") vorgekommen sein kann.]
Avots: ME I, 207
Avots: ME I, 207
atvasara
atvasara
Šķirkļa skaidrojumā (10)
atvaša
atvase
atvase (unter atvasa): auch Orellen n. FBR. XI, 41, Heidenfeld, Ramkau, Demin. atvesīte BW. 1695, 5 var. (aus Laud.): liepai auga atvasītes BW. 1998. uozuola atvasīte 7355, 1 var.
Avots: EH I, 178
Avots: EH I, 178
atvasis
atvasis (unter atvasa): auch Kand., Salis: uozuols auga bez atvaša BW. 5270 var. atauga atvasīši 1998 var. tē̦va zerne atvašiem (Var.: atvasēm) apaugusi 22631 var.
Avots: EH I, 178
Avots: EH I, 178
atvass
atvasu
atvasu Druw., atvastu Sessw. n. U., für atastu, atstatu, in einiger Entfernung. [Nach U.: abwärts von der Wand Wagn., Erlaa.] Zu atvasa nach Zubatý IF. III, 134. [Aber in der Bedeutung stimmt atvas(t)u garnicht zu atvasa. Eher vielleicht zu al. vásati "verweilt", got. wisan "verweilen", ahd. wist "Aufenthalt", air. foss "Bleiben, Ruhe" u. a. bei Walde Wrtb. 2 829 u. a.
Avots: ME I, 207
Avots: ME I, 207
celms
ce̦l̂ms (li. kélmas, plur. kelmaĩ), der Stubben, Baumstumpf: ce̦lmus lauzt, die Baumstümpfe aus der Erde schaffen, heben. Sprw.: re̦sni ce̦lmi, dziļas saknes. kāds ce̦lms, tāda atvasa. Zur Versinnbildlichung
A) von Stärke:
svešai mātei tādi dē̦li kâ celmiņi nuoauguši Ltd. 1698;
b) von Unebenheit und Holprigkeit:
iet kâ pa ce̦lmiem˙lasīšana gāja kâ pa ce̦lmiem. Zu apr. kalmus "Stock", und wohl auch zu čech. klamol "Bruchstück", klá "Baumstumpf, Klotz", чёлнъ "Kahn", mnd. holm "Querbalken" u. a. (zu li. kálti "mit der Axt od. mit dem Hammer schlagen"; vgl. d. Schlag"Abholzung eines Platzes" ); s. dazu Zupitza Germ. Gutt. 113 u. 152 und KZ. XXXVII, 399, Petersson Zur slav. n. vergl. Wortf. 25, Berneker Wrtb. I, 167 und 547, Persson Beitr. 174 f., Fick Wrtb. III 4, 82, Torbiörnsson Liqmet. I, 82.]
Avots: ME I, 369
A) von Stärke:
svešai mātei tādi dē̦li kâ celmiņi nuoauguši Ltd. 1698;
b) von Unebenheit und Holprigkeit:
iet kâ pa ce̦lmiem˙lasīšana gāja kâ pa ce̦lmiem. Zu apr. kalmus "Stock", und wohl auch zu čech. klamol "Bruchstück", klá "Baumstumpf, Klotz", чёлнъ "Kahn", mnd. holm "Querbalken" u. a. (zu li. kálti "mit der Axt od. mit dem Hammer schlagen"; vgl. d. Schlag"Abholzung eines Platzes" ); s. dazu Zupitza Germ. Gutt. 113 u. 152 und KZ. XXXVII, 399, Petersson Zur slav. n. vergl. Wortf. 25, Berneker Wrtb. I, 167 und 547, Persson Beitr. 174 f., Fick Wrtb. III 4, 82, Torbiörnsson Liqmet. I, 82.]
Avots: ME I, 369
ievasi
krants
krañts Ober - und Nieder - Bartau, Rutzau, krants, - s, kŗants RKr. XVI, 77 [aus Ranken], krañte [Līn.], Gr. - Sessau, krà`nte 2 Bers.,
1) das Ufer:
kur krantuos atvasas ar biezām lagzdām auga A. XVI, 403. pilli kŗanti ievas zied RKr. XVI, 77;
[2) krañte Nigr., Turlau, der Rand. -
Wohl als ein Kuronismus zu li. krañtas od. kriañtas "steiles, hohes Ufer", kránta "берег", kráñtas (gen. pl. krántų) "грань, острый угол", "jäh, steil", klr. крутъ "steiles Ufer" u. a., s. Zupitza KZ. XXXVI, 65, v. d. Osten - Sacken IF. XXIII, 381, Trautmann KZ. XLVI, 265].
Avots: ME II, 259
1) das Ufer:
kur krantuos atvasas ar biezām lagzdām auga A. XVI, 403. pilli kŗanti ievas zied RKr. XVI, 77;
[2) krañte Nigr., Turlau, der Rand. -
Wohl als ein Kuronismus zu li. krañtas od. kriañtas "steiles, hohes Ufer", kránta "берег", kráñtas (gen. pl. krántų) "грань, острый угол", "jäh, steil", klr. крутъ "steiles Ufer" u. a., s. Zupitza KZ. XXXVI, 65, v. d. Osten - Sacken IF. XXIII, 381, Trautmann KZ. XLVI, 265].
Avots: ME II, 259