atvilt
atvilˆt, tr.,
1) trügend wegnehmen, abtrügen:
ragana visu ar viltu atvīluse Dīcm. I, 31;
2) trügend weglocken:
un mīkstiem vārdiem viņš atvils tuos Dan. 11, 32;
3) trügend herlocken:
kas tevi šurp atvīlis?
Avots: ME I, 211
1) trügend wegnehmen, abtrügen:
ragana visu ar viltu atvīluse Dīcm. I, 31;
2) trügend weglocken:
un mīkstiem vārdiem viņš atvils tuos Dan. 11, 32;
3) trügend herlocken:
kas tevi šurp atvīlis?
Avots: ME I, 211