aplìecinât, tr., bezeugen, bekräftigen, bestätigen:tad apliecināju es pretī tiem Nehem. 13, 21. jūs bez kādu parādīšanu, kas jūs apliecinātu par guodīgiem cilvē̦kiem BW. III, 1, 13. apliecinājums,die Bekräftigung, der Beweis:atzinības un mīlestības apliecinājumi,Beweise von Erkenntlichkeit und Liebe.