apsauļot‡ apsaũļuôt, besonnen, den Sonnenstrahlen aussetzen: a. miesu. Refl. -tiês, sich (be)sonuen.Avots: EH I, 111
auļotaũļuôt, intr., galoppieren, dahineilen: divi nuo viņiem auļuoja šurp Apsk. I, 659. juo trakāk auļuoja mans kuģis Skalbe.Avots: ME I, 224
ieauļot‡ ìeaũļuôt = ìeaũlekšuôt: lieguos lēcienuos ieauļuoja mežā Janš. Dzimtene I 2 , 156.Avots: EH I, 502
izauļotizaũļuôt, heraus-, hinausgaloppieren: nuo meža izauļuo me̦lns jātnieks Pas. IV, 179.Avots: EH I, 432
izsauļoties‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.Avots: EH I, 478
pieauļotpìeauļuôt, herbei-, herzu-, hinzugaloppieren: jātnieks aši pieauļuoja klāt MWM. VIII, 803.Avots: ME III, 237
sauļot‡ sauļuôt "?" zaļā zeme zibuoši sauļuo (Reim zu auļuo) Skalbe Raksti III (1938), 117. Vgl. auch ‡ apsauļuôt.Avots: EH II, 460
sauļotiessaũļuôtiês, sich sonnen: Zīle... gribēja duoties... uz mežu sauļuoties Austriņš Nuopūtas vējā 138.Avots: ME III, 774