Paplašinātā meklēšana

‡ II audējs, = āvējs, avējs, wer die Füsse bekleidet: atduod mani netiklim par kājiņu audējiņu VL. aus Grobin.

Avots: EH I, 183

aûdẽjs, f. -ẽja [li. audėjas, f. -ėjà), der Weber, die W-in: zēģelīšu BW. 13279, 1, raibu deķu audējiņas 13655, 2.

Avots: ME I, 215

gaudẽjs,

1) jem., der wehklagt, der jammernd bittet
A. XII, 948;

2) der Ankläger
Elv.

Avots: ME I, 610

glaudẽjs, wer streichelt, liebkost: uz nākuošu rudentiņu būs man sava glaudējiņa BW. 13292. pie galviņas glaudējiņa 10496.

Avots: ME I, 622

skàudẽjs, s. skàust.

Avots: ME III, 875

I lùmsts,

1): Nietenholz
(mit ùm ² ) Mahlup, Oknist (in O. dafür auch lùmstiņš ² ), Sonnaxt, (mit um̂ ² ) AP., Dunika, Frauenb.; "trešais skals aude̦klā" (mit um̂ ² ) Salis; kad aude̦kls strellēs uzvilkts, tad vajag diegus uz lēzes lum̂stiem ² ( "?" ) savilkt AP.; "steļļu daļa, ar kuŗu leš aude̦klu aužuot" (mit um̂ ² ) Ramkau. "gaŗš, gluds skals, kuo audējs liek ve̦lkuos" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 761

snaũst (li. snáusti), snaũžu, snaũdu, schlummern, schlafen: kas snauž, tas neduomā uz ļaunu JIgRKr. II, sak. v. 549, snaudin (Var.: snaustin) snauda vakarā BW. 11337 (ähnlich 6754 und 8013). izlikās snaužus LP. VI, 26. Subst. snaũšana, das Schlummern Konv. ² 3939. snaũdẽjs, f. -ja, wer (oft) schlummert: snaudējs pieceļas LP. IV, 25. sauca mani snaudējiņu BW. 8537, 5 var. Nebst li. snústi "unwillkürlich einschlafen", snudà "wer gern schläft" wohl zu gr. νυτάζω "bin schläfrig" (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 697, Persson Beitr. 3283, W. Schulze KZ. XXIX, 263, Fraenkel Nom, ag. 11, 61, FalkTorp 1100) und (nach Potebnja PФB. IV, 206) r. dial. снулый".

Avots: ME III, 973, 974

tūznîgs Memelshof, (mit ũ) Nötk., = tūļīgs: viņš varēja nuoaust... tikdaudz, cik vis˙labākais audējs un divreiz vairāk par tūznīgu strādnieku Dz. V.

Avots: ME IV, 284