žņauga,
1) ein Knebel L., U.,
(žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit
aû ) Peb., (mit
aû 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof;
eine Schlinge U., (mit
aû 2 ) Kand.,
(žņaugas) Alschw.,
(žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit
aû ) Kalz., (mit
aû 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit
àu 2 ) Saikava;
ein Kappzaum L.,
Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534,
(žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit
aû ) Trik.,
(žņaugi) V.;
die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158;
"ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.)
die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur.
žņaugas Alschw.,
žņaugi Alschw.):
žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329.
uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand.
jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104.
ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4.
mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1.
nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159.
dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis.
man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2.
ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki.
vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602.
dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA.
sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267.
sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63.
nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;
2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;3) die Kummetschnur (žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;
4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten,
(žņaûgs 2) Siuxt;
5) "?":
(zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;
6) eine schwere Last (hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit
aû), (žņaûgs) Trik., (Plur.
žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit
aû 2 ) Alschw.,
(žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit
aû 2) Schnehpeln:
uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a.
viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld.
zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;
7) das Drücken, Magendrücken (žņaûgi) Trik., (mit
aû 2) Autz:
man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;
8) ein magereŗ langer Mensch (mit
aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;
9) = žmauga 1
(eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.
Avots: ME IV,
824