Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'audzējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'audzējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

audzējs

aûdzẽjs,

1): ne˙kas nav tik labs a., kâ salāts Iw. nu tas puķiņš (tahm. für tā puķīte) vairs neizies, nu viņš ir a. Strasden. man bij labi suķi, tādi skaidri audzēji Siuxt. tas ir skaļi a. ebenda.

Avots: EH I, 184


audzējs

aûdzẽjs,

1) wer, was gut wächst, gedeiht;

2) Hundsnagel, Geschwür:
ceļlapiņas de̦r pret audzēju Etn. III, 7.

Avots: ME I, 215


Šķirkļa skaidrojumā (4)

skaļš

skaļš,

1): skaļi cilvē̦ki AP.; 2): skaļa rīta saucieniņš BW. 10748. ar ... skaļām birztalām Janš. Nīca 60. gaiss s. un tīrs Jauns. Raksti IV, 86;

6): auch AP., Druw., Frauenb., Grob., Iw., Ramkau, Salis;

7): "ciets un suluots" Ramkau: jauna mēnesī skābē̦ti kāpuosti ir skaļi; "nesavītis" AP.: s. kālis;

9) "?": tas ir skaļi audzējs Siuxt.

Avots: EH II, 500


žņauga

žņauga,

1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit ) Peb., (mit 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit 2 ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit ) Kalz., (mit 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit àu 2 ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;

2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;

3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;

4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs 2) Siuxt;

5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;

6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit 2 ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit 2) Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;

7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit 2) Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;

8) ein magereŗ langer Mensch
(mit ) Gr. - Buschh., Lubn.;

9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.

Avots: ME IV, 824


žņaugt

žņaûgt (li. žniaugti "žņaugt" Miežinis), žnaûgt Salis, -dzu, würgen, knebeln, zuschnüren L., U., stark drücken; ausringen U.: gribējuši šuo žņaugt ar žņaugu LP. VII, 72. iemautiņi ruokas žņaudze BW. 14528. piedurknes žņaudz St., die Ärmel spannen sich. milzis žņaudz visus Vēr. II, 1136. krūtis žņaudz Aus. I, 4. ruokas žņaugt Aus. I, 21; LP. V, 62, die Hände ringen. gaļu žņaudza saujiņā BW. 19310. Refl. -tiês, sich würgen, sich ein-, zuschnüren Spr.: sirds man žņaudzas Vēr. I, 803. - Subst. žņaûgšana, das Würgen, Knebeln, Zu-, Einschnüren, Ringen; žņaûgšanâs, das Sichschnüren; žņaûgums, das einmalige, vollendete Würgen, Knebeln, Schnüren, Ringen; žņaûdzẽjs,

1) wer würgt, knebelt, schnürt, ringt:
šai mājā katru nakti... nāk zņaudzēji. te jau kādi desmit cilvē̦ki ir nuožņaugti Pas. IV, 64;

2) Magendrücken
AP., C., Dunika, Sessw.; Drücken, Beklemmung in der Brust Etn. II, 166: kad vē˙de̦rā žņaudzējs, tad jāizlauza mugura ar sluotas kātu Etn. III, 174. ja krūtīs tāds žņaudzējs, tad ar braucīšanu vien neiztiek Jaun. mežk. 225. krampīgs kāss ar žņaudzēju Vēr. I, 801. spaidīsies ar žņaudzēju pasirdī Vīt. 59. man žņaudzējs žņaudz krūtis, sirdi Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) ābuoliņa žņaudzējs, cuscuta Stenden. Wohl zur Wurzel von znauja (s. dies) mit dem g von zmaugt und li. smàugti. Anders (umgestellt aus gņauzt) Zupitza Germ. Gutt. 148.

Avots: ME IV, 824, 825