Paplašinātā meklēšana

aûdzĩba (li. augybė), = audzelĩba M.

Avots: ME I, 216

daudzĩba [li. daugỹbė], die Vielheit: viņš duomā par sevi pašu kâ par kâdu daudzību Stari II, 701.

Avots: ME I, 444

dràudzĩba,

1): schon
Lat. kat. (geschrieben mit -be).

Avots: EH I, 330

dràudzĩba [li. draugybė "дружба"],

1) die Gemeinschaft:
svē̦tuo draudzība, de̦be̦su draudzība, die himmlischen Heerscharen; čigānu draudzība BW. 26007, 5;

2) die Freundschaft:
viņuos laikuos suņi ar vilkiem dzīvuojuši draudzībā LP. IV, 169.

Avots: ME I, 491

pãrraũdzĩba, die Aufsicht: ziemā šuos darbus dara meitas saimnieces pārraudzībā Etn. III, 74.

Avots: ME III, 172

raũdzĩbas: auch (mit àu ² ; "?") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Linden in Kurl.

Avots: EH II, 356

raũdzĩbas C., Karls., Salis, Smilt., Besuch bei einer Wöchnerin, raudzībās iet, einen solchen Besuch abstatten: radinieces sagādā vājniecei kādus gardākus ēdienus un iet ar puodiņu raudzībās BW. I, S. 172. kad aiziet bē̦rna raudzībās, tad jāsteidz kukuļa aizsaini ātri attaisīt Etn. II, 143. raudzību plācenis, der Kuchen, den man der Wöchnerin hinbringt : ja raudzību plācenis labi izduodas, tad tic, ka bē̦rns augšuot liels un dūšīgs Etn. II, 61. raudzības auch: Brautschau Oppek., Sessw., lnfl. n. U. - Vgl. raugi.

Avots: ME III, 485

sadràudzība,* die Freundschaft; die Gemeinschaft, Genossenschaft Wid.: mēs varē̦tum zaudēt Francijas sadraudzību B. Vēstn. viņš (= mācītājs)...pārmija lieluo sadraudzību pret kalpuotāju ...sīkuo draudzi Ezeriņš Leijerk. I, 166.

Avots: ME III, 612

saudzĩba Wid., die Achtsamkeit, die Schonung: man liela saudzība kuopjama pret kaimiņu B. Vēstn.

Avots: ME III, 771

tudràudzĩba,* die Duzfreundschaft.

Avots: ME IV, 254

uzraũdzĩba, die Aufsicht CTR. I, 32, Apsk. 1903, S. 434, LKVv.: tās stāv... ķēniņienes uzraudzībā LP. Vll, 281. ganāms pulks ir manā uzraudzībā Kril. pas. 65. uzaugt bez uzraudzības B. W. zirgi nepaliek šuonakt bez uzraudzības Alm. Balt. Vēstn. 1900, 123.

Avots: ME IV, 371

vìrsuzraũdzĩba, die Oberaufsicht: zem muižniecības virsuzraudzības A. v. J. 1899, S. 21.

Avots: ME IV, 615

ìedibinât, ‡

2) (be)gründen, einrichten:
iedibinājuši ... pilsē̦tas Dünsb. Vecie grieķi I, 57. iedibināja tirguotavu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 79. celiņus iedibinuot ... nācies izkustināt dažus akmeņus Vecpiebalga 31. ‡ Refl. -tiês, gegründet werden; sich begründen, befestigen: iedibinājās šai draudzē ... pirmās pagastskuolas Kaudz. Vecpiebalga 75. draudzība ... cietāk un krietāk iedibinājas Dünsb. Trīs romant, gadīj. 71.

Avots: EH I, 509

iẽnaîds, die Feindschaft, der Hass: ienaidā būt, dzīvuot ar kādu, mit jem. in Feindschaft leben; ienaidu celt, ienaidā savest, Feindschaft anrichten; ienaidu turēt, feindselige Gesinnung hegen; saiet, sanākt ienaidā, in Feindschaft geraten; ienaidā od. uz ienaidu rīdīt, sarīdīt, zur Feindschaft anhetzen. dziesmu dēļ, sveši ļaudis, ienaidiņa neceļat (Var.: neturat) BW. 957. ienaids kājās, draudzība vējā.

Avots: ME II, 47

izčãkstêt, porös, mürbe, morsch, schwammig werden, hinschwinden, verfallen: izčākstējusi maize. sniegs izčākstēja, nuozuda Druva I, 588. le̦dus nuo saules izčākst A. XII, 204. tādai draudzībai izčākstējuši pamati A. IX, 1, 123. ē̦ka izčākstējusi; bail, ka negāžas virsū Etn. I, 153. [izčākstējis kâ pē̦rnā kāpuostu galviņa.]

Avots: ME I, 723

[izkâsis ² Ruj., izkāsis Bers., abgemagert, ausgehungert], izkāsies, = izkā`rsis: ar kārumu, kâ izkāsies, viņš metās tiem virsū A. XII, 655. esi tu arī izkāsies pēc manas draudzības Blaum.

Avots: ME I, 750

‡ II izkàst ² Warkl., = izbaduôt(iês); hierzu das Partizipium izkâsis ² und izkāsies I 750: nee̦smu ne˙maz tik izkāsies pec tavas draudzības PV. izkāsušies pēc savas artavas Azand. 50.

Avots: EH I, 455

izsûnuôt, izsûnât, intr., durch Ansetzung von Moos schadhaft werden: tādai dzraudzībai izčākstējuši un izsūnuojuši pamati A. IX, 123.

Avots: ME I, 808

kàunêt, - ẽju, tr., beschämen: kaunē manus ienaidniekus BW. 9123. viņa sāk pa juokam ar pirkstu tevi kaunēt Egl. Refl. - tiês, - uôs od. (Smilt.) - ẽjuôs, - ẽjuôs, sich schämen, sich genieren, blöde sein mit d. Gen. und Akk. der Pers. u. Sache, dem Dativ der Sache und mit nuo konstruiert: lielākās nedziedāja, jaunu puišu kaunējās BW. 836. es ve̦caju bāleliņu ka- tēviņa kaunējuos Ltd. 504. vai tu manas draudzības kaunies? Rol. kaunies pate, tautu meita, savai nieku valuodai BW. 8528, 25460. nuo tēviņa kaunējuos Ltd. 767. acis kaunas nuo gaismas, das Auge ist lichtscheu. Mit dem faktitiv Akk., an dessen Stelle im VL. oft der Gen. steht: Sprw. kaunies kaunu, bīsties dievu. kaunies kaunu! schäme dich! BW. 11502, 18, kaunies kauna 11502, 2; 19305, 1; 21934. [kàunêtiês auch C.; kaũnêtiês RKr. XV, 79 ist fehlerhaft.]

Avots: ME II, 176

nešķirîgs,

1) unförderlich, nicht von statten gehend:
ce̦lmu laušana grūts, nešķirīgs darbs LP. III, 48;

2) untrennbar:
nešķirīga draudzība Aps.

Avots: ME II, 735

saskañdinât, tr., intr.,

1) (zusammenschlagend) erklingen lassen:
šķiltavas saujā saskandinājis Kaudz. M. 13. viņa pirksti saskandina sīkās stīgas Vēr. II, 262. dāmas būs tik laipnas ar mums saskandināt glāzes (d. h. die Gläser zusammenschlagend aufs Wohl trinken) Puriņš Nauda 28. viņš saskandināja glāzēm Stari I, 269. viņi saskandināja un uzdzēra draudzībai II, 190;

2) in Übereinstimmung, Harmonie bringen
(gew.: saskaņuôt); komponieren Celm.; dichten (perfektiv) Wid.: sajē̦gumi nebij saskandināmi ar pieredzējumiem Pūrs III, 93. ritums saskandināts pēc vārdu akcenta Antrōp. II, 103. Šūberts saskandināja dziesmām meldijas Vēr. II, 273.

Avots: ME III, 731

uzļãvĩba, das Vertrauen, die Zuversicht: meiteņi ietu ar uzļāvību tev līdz Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 35. viņš neturuot par guodu... bēgt, kad e̦suot atstāts ar uzļāvību brīvībā IV, 16. nedrīkstēja... krusttē̦vam ar draudzības uzlāvību tuvuoties 31.

Avots: ME IV, 354