saduõmât, tr., intr.,
ausdenken, einen Einfall bekommen; besorgen, verschaffen U.:
viņš saduomāja daudz kuo A. XX, 565.
tē̦vs saduomā nuomirt MWM. VIII, 604.
nevarēju saduomāt, kur bij ņemt līgaviņ[u] BW. 11360.
ne˙viens nevarējis ne˙kādu vārdu saduomāt Etn. IV, 44.
kaķītis duomā - ne˙kā saduomāt LP. IV, 87.
beidzuot saduomā par dakteri teikties (es fällt ihm ein, sich für einen Arzt auszugeben) V, 317,
kungs saduomāja saviem saimniekiem paaugstināt viņu māju nuomaksas Dīcm. pas. v. I, 41.
ve̦lns nevarējis saduomāt, kuo radīt ebenda S. 73.
saduomā: liksies... lielceļa malā... paguozīties LP. V, 273.
kur nu mēs saduomāsim luopiem pakaisu? woher nehmen wir Streu fürs Vieh? U. Refl.
-tiês, in Gedanken versinken Spr.:
kuo... nu tâ saduomājies? Brigader.
- valdnieki saduomājas kuopā Psalm 2, 2, ratschlagen miteinander.
Avots: ME III,
619