Paplašinātā meklēšana

avans: auch Gr.-Buscla. n. FBR. XII, 64, Ledmannshof n. Latv. Saulc 1924, S. 169.

Avots: EH I, 189

avans Linden, Mag. XIII, 3, 57; BW. 8433; Aus. I, 38, f. ave̦ns, Schafsbock.

Avots: ME I, 232

‡ čavans Segew., das Wurzelende.

Avots: EH I, 286

‡ davans Eversmuiža n. FBR. VI, 34, = davanu.

Avots: EH I, 310

ļavans: auch (ļavans; gespr. (hochle.) ļovans) Alswig.

Avots: EH I, 769

‡ ļàvans ² Dond., Schleimauswurf: slimnieks saspļāvis lielu ļāvanu pie gultas.

Avots: EH I, 769

ļavans, sich bewegend, moorig: ļavana vieta Bers., Aps. [Mit hochle, a aus e̦?]

Avots: ME II, 533

pravans "gewandt, fix" Plātere, "hübsch, iznesīgs, dižans" N.- Peb., "dūšīgs" Lös., Nikrazen: pravani puiši Poruk. pravani gaiļi Poruk IV, 137; "tätig, energisch (zugleich reich)" Schibbenhof. Aus pravarns (< r. проворный "gewandt") "lāga" Wessen?

Avots: ME III, 379

slavans: auch Malta, Višķi, Tdz. 56252 (aus Jasmuiža).

Avots: EH II, 522

slavans Wallhof, Gr: Buschhof, Warkl., = slave̦ns: dzīvuoja ļuoti slavans ķēniņš Pas. II, 73 (aus Kapiņi). slavana tē̦va meitn Sussei n. FBR. VII, 151:'

Avots: ME III, 920

ave̦ns, avins [BW. 11587] (li. ãvinas, [pr. awins, aksl. ovьnъ]), avans BW. 21414, [avē̦ns Ekau], àuns, Dem. aveniņš, aventiņš BW. 16791, Widder, Schafbock: ave̦ns - izrūnīts auns Etn. I, 106. ave̦ns (Var.: avins, avans) vērša vē̦de̦rā (Rätsel) Rkr. VII, 130. ave̦ni vienā dienā nenuobadās. Sprw.: vai ave̦ns pie vēža ies vilnas prasīt. avins = auns Lubahn Etn. II, 23. nebē̦dāji, māmuliņa, aveniņu turē̦dama; pat aitiņa attecēs pie tā tava aveniņa BW. 12111. [ave̦na galviņa, Wellbaum am Webstuhl ("Bocksköpchen") bei Bielenstein Holzb. 402.]

Kļūdu labojums:
pat aitiņa = pat[i] aitiņa

Avots: ME I, 232

‡ dāvans Und. Ps. (geschr.: dawans) 10, Ev. u. a. (bei Specht KZ. LX, 256), = dâvana. Vgl. ‡ dāvins und ‡ davans.

Avots: EH I, 313

ļe̦ve̦ns, ļevins Oppek., Mar.,

1) [ļe̦ve̦ns Nerft], eine moorige, sich bewegende Stelle Mar.
[hier und in Stomersee, N.-Schwanb., Laud. auch: ļevenis] n. RKr. XV, 125; [der schlammige Ufersaum eines morastigen Sees Oppek. n. U.];

2) etwas vor Fett Watschelndes:
kâ ļe̦ve̦ns [Lis.], ne pavelties nevar Naud.;

3) als Adj.,

a) schlaff
[Stenden, Nurmhusen]: [miesa ļe̦ve̦na; ūdens puķēm ļe̦ve̦ni kāti Lis.] dzija, virve, saite ir ļe̦ve̦na Sassm.;

[b) (gespr.: ļavans) feist, wohlgenährt:
ļ. zirgs Sakstagals. - Vgl. allenfaus Petersson Heterokl. 188 f, und Büga KSn. I, 272 f.].

Avots: ME II, 539

‡ neprauns "nestalts, nele̦pns, neiecirtīgs" Frauenb.: Alvīne ir pa˙visam nepraũna meita; "neizdarīgs" Fockenhof: n. puisis. Zu pravans.

Avots: EH II, 17

slavanîgs, = avans">slavans, slave̦ns: slavanīga tī māsiņa, kuŗai daudzi bāleliņu FBR. VI, 45 (aus Cibla).

Avots: ME III, 920

slave̦ns: brūtes kruonis bij slavans (schön, fein) AP. teteŗām e̦suot slave̦nāka (schmackhafter) gaļa Seyershof.

Avots: EH II, 522

slave̦ns Dunika, Siuxt, C., Lis., auch slavē̦ns U., (mit ê̦) PS., slavans, slavuns BW. 12287, 1, slavns, slavins Kl., Warkl., löblich, preiswürdig; berühmt U.: pirksti, pirksti, nagi, nagi, tie man[i] skaistu darināja..., tie slave̦nu (Var.: slavanu (aus Lös., Sessw.)) sludināja BW. 6883. ve̦cākā māsa bija par visām slavnāka i[r] gudrāka, bet brālis... bija slavns, bet glups Pas. II, 135 (aus Lixna). slavns wohl aus r. славный dass.

Avots: ME III, 920