izbãlêt, -ẽju, izbãlt Biel. I, 441, total bleich werden, verbleichen:izbālēja (Var.: nuo-, sabālēja) tautu meita BW. 14484. atnāk pate izbāluse BW. p. 1113. viņš skatās savā izbālējušā ce̦purē Vēr. II, 1235. Fig., herunterkommen, unbedeutend werden:lai izbālušai vācu dzejai iedve̦stu dzīvību Vēr. II, 18.