slapstît (li.
slapstýti "zu verbergen bemüht sein"), -u, -ĩju,1) auch
slāpstît U., tr.;
verbergen: kur, meitiņa, nu iesim, kâ pēdiņas slapstīsim (Var.:
paslēpsim)? BW. 12594, 4 var.;
2) sich verhehlen Manz. Lettus. Refl.
slapstîtiês U.,
slàpstîtiês Wolm.,
slâpstîtiês Warkl., Gr.-Buschhof,
slâpstîtiês 2 Karls., Salis,
sich verbergen, Schlupfwinkel
suchen U.;
verstohlen gehen Dunika: Spr.
iet slapstīdamies kâ bēglis. tu slāpsties kâ zaglis Poruk,
slapstīties sle̦pe̦nākajās vietās Etn. I, 86 (aus Brucken).
slāpstīties gar dārza sē̦tu Ezerietis.
pielīdis pa krūmiem slāpstīdamies LP. V, 86.
ļaudis slāpstījās pa mežiem Jauns. M. dz. 158.
Juods nuo Pē̦rkuona slāpstījies gan ē̦kās, kuokuos un citur Etn. I, 85 (aus Blieden).
es ar savu līgavu ne nuo viena neslāpstīšuos Daugava I928, No 8, S. 936. (fig.)
tu neslāpsties un skaidri izstāsti, nas nuoticis! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 81.
Zu slèpt.Avots: ME III,
917