bīkstēglis
[bīkstēglis Lub., Fest., Stelp.,
1) eine Stenge zum Siossen;
2) ein steifer, träger Mensch;
cf. bīstē̦gs, bīkšis.]
Avots: ME I, 303
1) eine Stenge zum Siossen;
2) ein steifer, träger Mensch;
cf. bīstē̦gs, bīkšis.]
Avots: ME I, 303
'bīkstēglis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: