bļekšķēt
‡ bļe̦kšķêt, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum (von einem undeutlichen Geräusch) Siuxt n. Pil. mat. 67: mīcās pa māliem, ka bļekšķ vien. tâ vārās rāceņi cūkām ka bļe̦kšķ.
Avots: EH I, 233
Avots: EH I, 233
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bļekšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bļekšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: