Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baigs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baigs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
baigs
I baîgs,
1) baîgi 2 Dunika,
böse Träume, Phantasiebilder, Gespenster;2): bàigi 2 kaunas od.
šaudās - auch Linden; ‡
3) Schreckensgeschichten (?):
stāstīt tukšus baigus Janš. Dzimtene IV, 194.
Avots: EH I,
198
baigs
I baîgs Burtn., AP.,
1) das Schreckbild, Scheusal, der Schrecken, beängstigende Phantasieerzeugnisse der Kranken: mežā apkārt maldās... pekles baigs MWM. X, 257.
kuo, nāves baigs, tu knuosies GL.
milzīgi baigi apkārt klīda Rain.
pruojām bija nakts un baigi Aps.
slimnieks mē̦tājas pa gultu, baigus re̦dzē̦dams Naud.;
2) im Plur.,
furchtbare Zeichen am Himmel, namentlich das Nordlicht: baigi kaujas, das Nordlicht flackert AP.;
3) eine winzige Pflanze Kok. n. Etn. IV, 33.
Avots: ME I,
250
baigs
II baîgs, ‡
2) ängstlich: kad es braucu caur mežu, tad man arvien tāda baiga 2 dūša Strasden.
Avots: EH I,
199
baigs
II baîgs [Kalz.] (li.
baigus "furchtbar; schüchtern"), furchtbar, schrecklich, angstvoll: rītu bija gaidāma baiga diena LP. VII, 471.
viņa sejā lasāmas baigas rūpes JR. IV, 74;
baigas jūsmas. meitenītes bija sasniegušas baigākuos augstumus B. Vēstn.;
baigs lietus debess Etn. III, 129.
[baigs laiks Kalz.,
Ungewitter. baiga dziesma Kalz.,
ein Schauder erregendes wehmütiges Lied. ] Adv.
baigi, furchtbar, ängstlich: man tuop tik baigi un drūmi. [Nebst li. baikštùs "schüchtern", baikštis "ein Fliegenwedel", baiginti "einschüchtern", air. baígul "Gefahr" zu bîtiês; s. Bezzenberger BB. XXVII, 183 und Būga KSn. I, 57.]Avots: ME I,
250
baigs
‡
III bàigs 2 Erlaa "?": baigas auzas. undicht gewachsener, kleiner Hafer. baigi mieži, tādi baigi vien ir, nav jau lāga lini. tādi baigi vien ir atstāfi, lieluo uogu vair navā. vai bij kāds jē̦rs maziņš, vai te̦lē̦ns, tad teica: tāds b. vien ir, tur nav nī kuo turēt.Avots: EH I,
199Šķirkļa skaidrojumā (7)
baikst
baîkst Buschh.:
ne tai bija vilka baikst BW. 7142
sie fürchtete sich nicht vor dem Wolfe. [Wohl eine gekürzte Neutralform zu li. baikštùs; vgl. baigs und auch li. baika "пугало".]Avots: ME I,
250
bigls
bigls,
scheu; vgl.
baigs, baiglis, bikls und li.
baigus "schüchtern".Avots: ME I,
293
rēgs
rē̦gs Treiden, (mit
ẽ̦ ) Blieden, Salgaln,
häufiger der Plur.
rē̦gi, das Gespenst, Gesicht, die Erscheinung: ceļas kâ baigs rē̦gs Duomas III, 941.
tumšuos rē̦gus nuomāks miera saule B. Vēstn.
viss, kas pasaulē, ir tikai rē̦gi Uolavs Ētika 81.
praviešu mistiskuo rē̦gu simbolika Plūd. Llv. II, 265.
Zu redzêt.Avots: ME III,
518
rimtība
rimtĩba die Ruhe, Zufriedenheit: miera un rimtības vietā stājās atkal baigs nemiers Janš. Dzimtene 2 II, 183.Avots: ME III,
527
škaudare
škàudare 2 , ein sehr magerer Mensch Gr. - Buschh.: baigst skatīties uz tādas škaudares: kauli un āda vien! Gr. - Buschh. Woht mit hochle, šk aus šķ; vgl. šķaudere und šķaudure.Avots: ME IV,
20
svēli
svē̦li,
Adv."?": caur pieri svē̦li vecī vērās jautājums Duomas II, 139. jautājums sāk iznirt svē̦li baigs 1040.Avots: ME III,
1153
zabavnieks
II zabavnieks,
ein Raufbold Gr.-Buschh.: nuo tāda zabavnieka visiem baigst Gr.-Buschh.Avots: ME IV,
677