Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'balanda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'balanda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
balanda
balan̂da PS., balan̂da 2 Kand., balande Aps., balanta li. balánda, [balandà od. balañdė]), die Melde (Atriplex hortense): balandas der ielikt izsutušās vietās Etn.; tur neauga mieži, rudzi - balandītes (Var.: balandītes) vien ziedēja BW. 32289. [Wegen des -an- wohl entlehnt aus dem Kurischen oder Litauischen; vgl. das echt le. baluode.]
Avots: ME I, 253
Avots: ME I, 253
Šķirkļa skaidrojumā (7)
bala
I bala Dond., Sassm., = balanda. [Wegen der unterseits weiss-schülferigen Blätter zu li. bãlas "weiss".]
Avots: ME I, 253
Avots: ME I, 253
baloda
baluoda Bers., Stockm. [li. balánda], für balanda, Melde RKr. II, 67. meža baluodas Lub., Impatiens noli tangere L. Etn. I, 29.
Avots: ME I, 259
Avots: ME I, 259
balode
[baluode Kreuzb.], baluoda n. Peņģ., auch baluôdene Mar. A. XX, 867, [baluôdine Warkhof], gew. Plur., die Melde. Nebst balanda (s. dies) und bala(ta) dass. wohl zu baluodis "Taube" und balts "weiss"; s. Lidèn Stud. 77.]
Avots: ME I, 259
Avots: ME I, 259
bālotne
bãluotne, hochle. bālūtne [mit ū aus uo?] Buschh.,
1) welkes, fahles Blatt einer Pflanze
(= bālē̦ns) AP., LP. VII, 1176;
2) bal˜tã bāl., Chenpodium album;
3) sarkanã bāl., Atripex Buschh.;
4) (auch bāluote), = balanda N. -Schwnb.;
5) ein bleiches kränkliches Weib
N. -Schwnb.
Avots: ME I, 272
1) welkes, fahles Blatt einer Pflanze
(= bālē̦ns) AP., LP. VII, 1176;
2) bal˜tã bāl., Chenpodium album;
3) sarkanã bāl., Atripex Buschh.;
4) (auch bāluote), = balanda N. -Schwnb.;
5) ein bleiches kränkliches Weib
N. -Schwnb.
Avots: ME I, 272
izpļaut
izpļaũt [li. išpjáuti], tr.,
1) ausmähen:
krūmus, gŗāvmaļus. sūrenes un balandas pavirši izpļautas;
2) nach dem Sinne mähen, nicht schnell genug mähen:
puisis nevar saimniekam pa prātam izpļaut. viņa pļāva tik ātri, ka Eda tai nevarēja pa˙priekšu izpļaut Tirsm.;
3) im Mähen übertreffen:
vīrs ar ve̦lnu iet pļauties; vīrs izpļauj ve̦lnu LP. VII, 1174. Refl. - tiês, zur Genüge, nach Herzenslust mähen: šuodien labi izpļāvāmies.
Avots: ME I, 784
1) ausmähen:
krūmus, gŗāvmaļus. sūrenes un balandas pavirši izpļautas;
2) nach dem Sinne mähen, nicht schnell genug mähen:
puisis nevar saimniekam pa prātam izpļaut. viņa pļāva tik ātri, ka Eda tai nevarēja pa˙priekšu izpļaut Tirsm.;
3) im Mähen übertreffen:
vīrs ar ve̦lnu iet pļauties; vīrs izpļauj ve̦lnu LP. VII, 1174. Refl. - tiês, zur Genüge, nach Herzenslust mähen: šuodien labi izpļāvāmies.
Avots: ME I, 784
liess
sakūlāt
sakūlât, vollständig dürr werden: sakūlājušas sūrenes un balandas pavirši izpļautas A. XX, 481.
Avots: ME II, 660
Avots: ME II, 660