pìegult,
1) anliegen: kas gludāki pie auguma piegula V. Vili
balda Kas uzvarēs 34.
es vilkšu savu sarkanuo jaku, - tā man labāk piegulst Saul. I, 194,
dēļi cieti pieguļ barībai Konv.
2 749;
piegult kaulam, passen, nach dem Sinn sein: neviena nuo šām trim... lietām nepiegula īsti manām kaulam Ezeriņš Leijerkaste I, 139;
2) sich an-, nebenanlegen: es piegulu pie tautieša Biel. t. dz. 749;
3) liegend anfüllen; von Liegendem angefüllt sein: es nevaru viena iet, tautas ceļu pieguluši kâ pe̦lē̦ki vanadziņi BW. 13475 var.
gulēt iešu, kur gulēšu? visi kakti pieguluši piel.2 25108. Refl.
-tiês, sich anlegen: katra dala vaļīgi var... piegulties zemes nelīdze̦numiem Konv.
2 390.
Avots: ME III,
253