baldurēt
baldurêt, -ēju, intr., lärmen: kas aiz durvīm baldurē BW. 3461; cf. bul˜durêt. [Wohl aus mnd. balderen "einen lauten, harten Schall verursachen".]
Avots: ME I, 253
Avots: ME I, 253
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baldurēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baldurēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: