Paplašinātā meklēšana

bañte (entlehnt), das Band; līdz bikšu bantei, bis zum Hosenbund, eine beliebte Massbezeicznung: brist ūdenī līdz bikšu bantei. ve̦lns iesita muļķi līdz b. bantei zemē LP. VI, 583. bantes, Bindebalken, die die Sparren zusammenhalten Biel. H. 27.

Avots: ME I, 263

‡ šķẽ̦rbañte Seyershof, eine Zwischenwand. Aus einem mnd. *scherwand?

Avots: EH II, 633

štrũbante Dond., das Strumpfband. štucere,

1) ein alter, abgenutzter Besett
Nötk.;

2) štucere Golg:, Nigr., Sessw., = stucere: ņemšu dzelžu štucerīti, tad mēs mežu dalīsim BW. 30434, 1.

Avots: ME IV, 103

‡ uzbañte AP. "ein schönes Strampfband" (?).

Avots: EH II, 717

ūzbante U., die Hosenschnur; ûzbants ² Stenden, = prievīte: uz tiltiem meta ziedus: cimdus. ūzbantes RKr. XVI, 106. ar ūzbantu sasien bikses, apsien kāju (zeķi zem ceļa), apsien gruozus, uzsien priekšautu Stenden.

Avots: ME IV, 411

vĩbante Dond., MSiL, N.-Salis, Widdrisch, (mit añ ) Wandsen, (mit an̂ ² ) Gramsden, vībantes Lems. n. U., vībants Elv., Mag. IV, 2, 61 = vībuôtne I: vējš laukā vēcināja . . . baltuo vībantiņu BW. 4633 var. nuoķēruos vībantē (Var.: vībuoknē) 21871, 6 var. Etwa nach balanta aus vībuotne umgebildet?

Avots: ME IV, 633

I vĩbante: auch Puhren, Wainsel.

Avots: EH II, 791

II vībante "?": atskrej bite vībantīte BW. 3886, 1 var.

Avots: ME IV, 633

vībantes (?) "schnüre der pastala(s)" Kreuzb. Wohl mit bañte zusammengesetzt.

Avots: ME IV, 633

kaspins (li. kãspinas "Haarflechtenband"), [kaspine kãspinė) Rutzau], ein seidenes Stirnband: mārte (brūte) un kāzu meitas valkā vaiņaga vietā kaspinus, t. i. vairāk zīda bantes ap pieri, kuŗas pakausī tâ saspraustas, ka gali plivinās uz muguru Rutzau n. RKr. XVI, 101.

Avots: ME II, 169

paķele, paķelis Gold. nach BW. III, 1, 77,

1) (echt le. pacele) das Strumpfband (das Band unter dem Knie)
Rutzau, Grob., Ekau, Grünw., Alt-Rahden, Bauske, Nerft, Sussei, Sissegal, Drosth., Nitau, Stelp. BW. 2157; 33879, 13, [Bielenstein Holzb. 416]: auž juostinas, paķelītes, auž baltās villānītes BW. 7492. cimdu, zeģu gribē̦dama, ne paķeļu nedabūju 25377. kādas viņai paķeles! izšūtas ruozītes uz me̦lnas, platas bantes Jauns. izstiepa kājas, tâ ka zeķes līdz pat raibajām paģelēm nāca re̦dzamas A. XVIII, 498. paķeles pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. paķeles pa lielākai daļai vitas nuo vilnas dzijas, pie kam katram ievītajam pavedienam (trīs un vairāk) savāda krāsa. paķeli apsien lejpus ceļgala, lai gaŗas zeķes nenuobrūk Ekau. paķele izšķiŗas nuo prievieta ar tuo, ka pirmējā ir pīnes veidā, pusapaļa, kamē̦r pēdējā plakana Grob. Etn. 1V, 162;

2) das Hosenband
Elv., Manz. [paķele], der Gürtel: paķeles jeb grieztas juostas: - šaurākās lietuo. lai zeķes apsietu, platākās, lai sasietu virsdrēbes Plutte 73. So ist wohl auch paķele als Gürtel zu verstehen BW. 21342: sen tuo lielu lielināja, sen s1ave̦nu s1avināja; - ne lielāka, ne mazāka, līdz brālīša paķelēm. Aus li. pakelė˜ "Strumpfband".

Avots: ME III, 53

pìederēt,

1) gehören:
pašiem piede̦r diena, pašiem nakts Upīte Medn. laiki 41. kas puišam meitu liedz? puišam meita piederēja BW. 112I7. kas man tika, kas mīlēja, - tam es pati piederēju Biel. I847. pieši piede̦r pie zābaka Rkr. VIII, 59;

2) passen, anstehn, sich geziemen:
kâ piede̦r, tâ gāzīs, wie's sein soll, so wird man werfen Manz. I0 Gespr. kuoši piederēt, gut (an)stehen. tā bante drēbei labi piede̦r, das Band passt zu dem Zeuge U. dancuo, māsiņ, gan skaišķi piede̦r! RKr. VIII, 60. (kumeliņš) stalti piede̦rē̦tu saiminieka dēliņam BW. 3I073. piederēja ganiņam zaļa rīkste ruociņā 6041. (vainaciņš) piederēt piederēja pie šmuidrā augumiņa 5400, 5. nepiede̦r div[i] šūpuļi istabā 11120. nestaigāju neceliņu, nepiede̦r staigājuot; nerunāju nevaluodas, nepiede̦r runājuot 8747. nepiede̦r, nepiede̦r, arājam klibuojuot 28266, 1. nemācēju autu siet, ne pēc sievas piederēt (Var.: nederēt nederēju vare̦n jauna tautiņās) 22042;

3) zudingen bei einer Verabredung:
pie algas piederēju vēl vienai aitai barību. Refl. -tiês, passen, sich geziemen: tas tâ piede̦ras, das gehört sich so U. nes[u] ar guodu vainadziņu, tas jaunai piede̦ras BW. 78. naida prāts viņam diezin kâ nepiederējās Vēr. v. J. 1903, S. 20.

Avots: ME III, 244

pìekniepêt, anstecken, anheften: (vaiņakam) pakaļā piekniepēja garas bantes BW. III, l, 27.

Avots: ME III, 258

stàds Wolm., Serbig., AP., Neuenb. u. a., stâds ² Karls., Ruj., Salis, Līn., Iw., stàds ² Kl., Prl., Nerft,

1) junge Pflanzen (zum Versetzen), Setzlinge (kollektiv)
Wid.;

2) die (einzelne) Pflanze
U., der Setzling; kāpuostu stāds Dunika, A. - Ottenhof, Salis. puķu stādi Salis;

3) linu stāds, auf dem Felde ausgebreiteter Flachs
A. - Ottenhof; viens mārks izstādītu linu ir stāds C. nuo (sc.; linu) stāda... daža laba desmita aizstaigā līdzi garnadžam Vīt. 26;

4) stàds ^2, ein Stoffstreifen, -stück (beim Nähen eines Kleidungsstückes)
Mar. n. RKr. XV, 137; jeder einzelne Streifen beim Flechten; cik stādiem brunčus tu šūsi? Mar. n. RKr. XV, 137. banti pīt nuo trim stādiem Mar. četru stādu bante ebenda.

Avots: ME III, 1050

ũzants Dond., = bante">ūzbante.

Avots: ME IV, 410

ũzmañts ² Stenden, = bante">ūzbante.

Avots: ME IV, 411

vībants (unter vĩbante I): mit ĩ Pussen.

Avots: EH II, 791