aizbaukšēties
‡ àizbaukš(ķ)êtiês, anfangen zu pottern, dumpf erschallen: kas tur aizbaukšķējās? Bauske.
Avots: EH I, 8
Avots: EH I, 8
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baukšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baukšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
baukšēt
baũkšêt (unter baũkšķêt),
1): auch Salis: kas tur baukš uz bērniņiem? dunduri sāk b. luopiem aparti; ‡
2) leise (bei sich murmelnd) schelten
Seyershof. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 181 und 195.
Avots: EH I, 207
1): auch Salis: kas tur baukš uz bērniņiem? dunduri sāk b. luopiem aparti; ‡
2) leise (bei sich murmelnd) schelten
Seyershof. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 181 und 195.
Avots: EH I, 207
nobaukšēt
nùobaũkš(ķ)êt, intr.,
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. - tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. - tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760