bekste
bekste RKr. XV, 107, Schwnbg., ein altes stumpfes Messer oder Beil. be̦ku und biku, eine onomatopoetische Interj. ("mekernd"): apēda Anniņa auniņa gaļu; auniņš gāja biku be̦ku pa Anniņas vēderiņu BW. 19191.
Avots: ME I, 278
Avots: ME I, 278
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bekste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bekste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: