bezprāta
bezpràta od. bezpràta cilvē̦ks, ein unvernüftiger Mnsch: kur liksi, bezprāta, pus˙uotra cilvē̦ka BW. 26218, 2. triecat bezprātā (unvernünftig, ohne Vernunft, Überlegung) Aus.
Avots: ME I, 285
Avots: ME I, 285
'bezprāta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: