bezrocis
bezrùocis, fem. -ce,
1) acc. s. (zu bezrùoce) bezruoci Pas. IX, 189. "bezruocis ienācä, saka, kad duris pašas atdarās (tas nuozīmējuot kādu ļaunumu vai pat nāvi) Festen, Stelph.; ‡
2) ein Faulpelz
Kalz., Lubn. n. Fil. mat. 26.
Avots: EH I, 215
1) acc. s. (zu bezrùoce) bezruoci Pas. IX, 189. "bezruocis ienācä, saka, kad duris pašas atdarās (tas nuozīmējuot kādu ļaunumu vai pat nāvi) Festen, Stelph.; ‡
2) ein Faulpelz
Kalz., Lubn. n. Fil. mat. 26.
Avots: EH I, 215