bĩbis (li.
bỹbis "penis"),1) das männliche Glied [BW. 34899 u. 35777 var.]:
stāv stīvi kâ bībis, petenu
gaidīdams. šļaugans kâ bībis, petenu
piespļāvis Naud.;
2) [ein Gaffer, maulaffe Wid.];
ein plumper, ungelenker, unbeholfener Mensch: stāv kâ bībis [Pernigel, Lemsal].
tāds mē̦ms bībis tu vari nuosēdēt dienām Duomas II, 7;
3) ein Popanz, ein Schreckwort für unartige Kinder [ bĩbis Salis, Ruj., Wandsen]:
raudi vien; atnāks bībji, aiznesīs tevi; auch
bībus: bībus nāk LP. VI, 361;
4) ein Fremder, ein Gast in der Kindersprache U., Konv.
1 238;
(bība puisis, bība meita, fremder Junge, fremdes Mädchen Wellig n. U.);
5) bībi, Hasengeilen L.; [vgl.
bibis].Avots: ME I,
303