biedīgs‡ biedîgs, schrecklich, Furcht erregend: brīžam spuokuoja b. tukšums Austriņš Daugava 1928, S. 978.Avots: EH I, 224
spokotspuokuôt,1): še ... brīžam spuokuoja biedīgs tukšums Austriņš Raksti VII, 246.Avots: EH II, 566
spokotspuokuôt,1) intr., spuken (mit uô ) C.: rijā ļuoti spuokuoja Dīcm. pas. v. I, 18. brīžam spuokuoja biedīgs tukšums Austriņš Daugava I, 978;2) tr., "?": zvaigznīte vēl spīd spuokuodama mērķus tālus Vēr. I, 1466. Refl. -tiês,1) spuken Freiziņ, Wid.: ķē̦ms spuokuojas LP. VII, 444. baidekļi spuokuojās Etn. IV, 84;2) albern, sich lächerlich gebärden Wid.Avots: ME III, 1035