2)aussetzen, von einer Schwelle entfarnen: tuo parādu dēļ izlika MWM. X, 422. Refl. - tiês,
1)sich verstellen: citreiz izliecies slima (par slimu V, 349) LP. IV, 50. puisis apgulies, izlikdamies par piemigušu LP. VI, 1, 658. izlicies, it kâ sistu dēli LP. III, 103;
2)scheinen, vorkommen: juo tāļāk viņš brauc, juo tālāk izliekas Ziemeļmeitas valsts Vēr. I, 1406. [ viņš izliekas kâ pats ķēniņš U., er macht sich wichtig, als wäre er der Körig. ] Subst. izlikšanâs,die Verstellung:īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Pav.
lìekuļuôt, intr., heucheln, sich an-, verstellen:īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Paw. liekuļuota nuožē̦luošana Vēr. I, 1258.