blēžot
blèžuot, intr., dumme Streiche machen, Possen treiben: neduomā ne juokuot, ne blēžuot Sudr. E. Refl. -tiês, falsches Spiel treiben: blēžuojas arī ar mani Vēr. I, 1157.
Avots: ME I, 315
Avots: ME I, 315
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'blēžot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'blēžot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: