blèdis, fem.
blède̦, blèdnieks, -niece, selten auch
blēdnis BW. p. 808,
der Betrüger, Spitzbube, der Schalk, der Gauner, Taugenichts: blēdim blēža valuoda. viens blēdis pave̦d citus uz blēņām. vai pēc blēžiem, meļiem uz Rīgu jābrauc? tie te+pat. tāds blēdnieks cieti nuosuodāms Dünsb.
saimniece bijusi blēdniece. blēdnieks aizgāja uz savu agrākuo mājeli LP. VI, 762.
[Entlehnt aus altruss. блядь bei Срезневскiй 123) "Betrüger": vgl. Brückner AfslPh. XX, 516.]Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):selten auch blēdnis BW.p.808,
Avots: ME I,
314