blakšis
blakšis U. blākšis, Schwätzer; cilvē̦ks, kas visu, kuo zina, ar lielu muti izstāsta Lüs., Etn. III, 161; kuo tur nuoklausīties, viņš jau tāds blākšis vie ir Altw.
Avots: ME I, 308
Avots: ME I, 308
'blakšis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: