Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bojā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bojā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizbojāt

àizbuõjât: ‡ Refl. -tiês, anfangen zu verderben (intr.), zu faulen: ābuols aizbuojājies.

Avots: EH I, 13

aizbojāt

àizbuõjât, tr., beschädigen: kuokam aizbuojāta miza Tēv.

Avots: ME I, 20

bojā

buojā: b. iesi, bālenīti! BW. 22227, 1.

Avots: EH I, 258

bojā

buôjā 2 Kand., [Ruj., Libau, Dond., Selg., Bächhof, buõjã C., PS., Wolm.; in den ältesten Texten - buojan] iet, zugrunde gehen, verderben: daudz dzīvību aiziet buojā. tas ir buojā, damit ist's vorbei U. [Nach Thomsen Berörigen 253 aus liv. puoi "Grund, Boden".]

Avots: ME I, 361

bojāt

buojât, Refl. -tiês: mit ùo Ramkau.

Avots: EH I, 258

bojāt

buôjât 2 [Salis, Ruj. od > buõjât Serbigal u. a.], - ãju, tr., zugrunde richten, verderben: tikumus, veselību. Refl. - tiês, intr., verderben: gan buojājās, gan nepadevās luopi. Subst. buojātājs, der Verderber; buojājums, das Verdorbene, das Verpfuschen, das Verpfuschte.

Avots: ME I, 361

iebojāt

ìebuojât, ‡ Refl. -tiês, anfangen zu verderben (intr.) Laud. u. a.: ābuols drusku iebuojājies.

Avots: EH I, 505

iebojāt

ìebuojât, ein wenig verderben, sich ärgern": saimnieks sēd kambarī iebuozies Nigr.

Avots: ME II, 5

izbojāt

izbuojât, tr., gänzlich verderben: Marija radīja tādu prieku, kuŗu... nespēja izbuojāt A. XVII, 392.

Avots: ME I, 720

nobojāt

nùobuõjât, tr., zu Grunde richten: tuomē̦r tam nebūs, nu˙dien, lai pikts gan tas, nuobuojāt tevi KM.

Avots: ME II, 767

sabojāt

sabuojât, tr., verderben: sabuojāts sviests Kaudz. M. 147. izšķērdīga dzīve sabuojā tikumību SDP. VIII, 7. Refl. -tiês, verderben (intr.).

Avots: ME III, 600