‡ buõzt, -žu, -zu Auleja, Kalz., Mar., Trik., Warkl., sträuben, emporheben:suns spalvas vien buož nuo siržu Auleja. jis vaigus vien buož ebenda. dusmīgs cilvē̦ks buož lūpas Warkl. Zu buôztiês, wozu auch A. XI, 82 zu vergleichen ist.
1)sich borsten, sich sträubig machen: cūkas, suņi, kaķi buožas, t. i. saceļ muguras vilnu uz augšu, kad saskaistas PS.;
2)sich dick vermummen (= stipri apģērbties);
3) fig. borstig, verdriesslich werden, sich ārgern: bet kuo nu mēs, draugi, buozīsimies MWM. VII, 141. viņš buozās un kuodīja lūpas. [In der Bed. 1 u. 3 wohl zu an. bágr"verdriesslich", norw. baag"mürrisch", ahd. bāgan"sich zanken, streiten", ir. bág"Kampf" u. a.; s. KZ. LII, 118 f.]
sabuôzt, tr., sträuben, sträubig, borstig machen:sarus sabuozis, . . . viņš (= vepris) devās saimnieku baltajam virsū Seibolt. viņu (= viļņu) platās, balti sabuoztās muguras Vēr. I, 1406. Refl. -tiês,
1)sich tüchtig borsten, sträuben, sträubig machen, sich widersetzen: . . . šāvis tuo, bet putns sabuožas; šāvis uotrreiz, putns sacēlis spalvas LP. VI, 624. augšpus straumes ūdens sabuožas MWM. X, 637. Part. sabuôziês,sträubig; erbost (vom Truthahn und Hund) W.Livl. n. U.: (bites) nikni sabuozušās spalvas JR. IV, 96. slimais nuoglaudīja mazās sabuozušuos matiņus A. v. J. 1900, S. 727;
2) fig., borstig, verdriesslich werden, sich ärgern : sievas ļuoti sabuozās ... un nuosprieda bezdelīgu nuogalināt JK. V, 1, 13. Gew. das Part. sabuôziês,ärgerlich, verdriesslich, erbost:viņš ir sabuozies,er ist ungnädig, ärgerlich Mag. XIII, 2, 47. diez kas nu saimniecei, vai nu ar pašu saķilduojusēs?... sabuozusēs vien staigā Etn. I, 31. jau nuo paša rīta . . , tāda sabuozusies Vēr. II, 1209. ienāca Pietuka Krustiņš, - sabuozies un ar lielām paģirām Kaudz. M. 124.
uzbuôztiês, sich sträubig machen, verdriesslich werden, sich erbosen (perfektiv): suns uzbuozies Meiran, Sessw. suns uzbuozās un gatavs bij krist katram vlrsū Kreuzb. šuodien saimnieks uzbuozies(ist verdriesslich [in geringerem Masse alssabuozies]) Golg.