brēkša
‡ brēkša, comm., der Schreihals J. Zvaigznīte Kopoti raksti 86, PV., (mit ẽ) Alschw., Laidsen, Usmaiten, (mit è 2 ) Selsau.
Avots: EH I, 241
Avots: EH I, 241
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'brēkša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'brēkša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
brēkt
brèkt, - cu,
1) intr., schreien, weinen:
aita, pūce, sīlis, zīle brē̦c; bērns, māte brē̦c, weint, dafür gew. raud; pilnā galvā, kaklā, visā galvā brēkt, aus vollem Halse schreien, vienā baltā gabalā b., immerfort schreien; b. aizsmakdams, schreien, sodass man die Stimme verliert; bē̦rns brē̦c aizelsies, das Kind weint, sodass es ausser Atem kommt;
2) mit. d. Gen. od. uz, gew. pēc, wonach schreien:
jē̦ri brēca smalka siena, gew. pēc siena. pūcīte brēca siliņā uz jauniem cālīšiem BW. 13099;
3) mit ar: brēkt ar galvu, vē̦de̦ru, ar visiem kauliem, ar krustiem un sāniem, über Kopf -, Leib -, Glieder -, Kreuz - und Seitenschmerzen klagen.
Subst. brèciens, das (einmalige) Geschrei, das Weinen: jaunpiedzimuša bē̦rna pirmais brēciens. nebūs ne desmit kaķa brēcienu ceļš Rainis, Zelta zirgs 17. brēkšana, das Schreien, das Weinen (die Tätigkeit selbst): bē̦rns brēca vienā brèkšanā. brē̦camais stūris, eine Ecke, wo die Hochzeitsrede gehaltet wird RKr. XVI, 103, 120. [breè̦cu "schreie" dürfte für älteres bre̦cu (inf. brèkt) eingetreten sein; daher wohl zu slav. brexati "schreien, kläffen, keuchen", ahd. prhat "Lärm" und (?)ir. bressim "Geschrei", vgl. Berneker Wrtb. I, 83 und Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 185.]
Kļūdu labojums:
sodass = so dass
Avots: ME I, 330, 331
1) intr., schreien, weinen:
aita, pūce, sīlis, zīle brē̦c; bērns, māte brē̦c, weint, dafür gew. raud; pilnā galvā, kaklā, visā galvā brēkt, aus vollem Halse schreien, vienā baltā gabalā b., immerfort schreien; b. aizsmakdams, schreien, sodass man die Stimme verliert; bē̦rns brē̦c aizelsies, das Kind weint, sodass es ausser Atem kommt;
2) mit. d. Gen. od. uz, gew. pēc, wonach schreien:
jē̦ri brēca smalka siena, gew. pēc siena. pūcīte brēca siliņā uz jauniem cālīšiem BW. 13099;
3) mit ar: brēkt ar galvu, vē̦de̦ru, ar visiem kauliem, ar krustiem un sāniem, über Kopf -, Leib -, Glieder -, Kreuz - und Seitenschmerzen klagen.
Subst. brèciens, das (einmalige) Geschrei, das Weinen: jaunpiedzimuša bē̦rna pirmais brēciens. nebūs ne desmit kaķa brēcienu ceļš Rainis, Zelta zirgs 17. brēkšana, das Schreien, das Weinen (die Tätigkeit selbst): bē̦rns brēca vienā brèkšanā. brē̦camais stūris, eine Ecke, wo die Hochzeitsrede gehaltet wird RKr. XVI, 103, 120. [breè̦cu "schreie" dürfte für älteres bre̦cu (inf. brèkt) eingetreten sein; daher wohl zu slav. brexati "schreien, kläffen, keuchen", ahd. prhat "Lärm" und (?)ir. bressim "Geschrei", vgl. Berneker Wrtb. I, 83 und Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 185.]
Kļūdu labojums:
sodass = so dass
Avots: ME I, 330, 331
troksnis
I truoksnis,
1) trùoksnis Neuenb., Wolm., (mit ùo 2 ) Kl., Prl., (mit uô 2 ) Iw., Līn., truoksns, -s, truokšņis Pas. III, 458 (aus Asūne), der Lärm, das Gepolter
U.: tur bija skanums un truoksnis Glück Apokr., S. 283. truoksns ir dzirdama Pērsietis A. v. J. 1896, S. 202. truoksni celt (lärmen) Kaudz. M. 114. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19;
2) die Menge, das Getümmel:
viena truoksņa brēkšana (ein Geschrei einer Menge) Glück Jesaias 13, 4. viena truoksņa balss (eine Stimme des Getümmels) 66, 6. Zu triekt, li. trañksmas "Gedränge, Gedrohne" u. a.
Avots: ME IV, 253
1) trùoksnis Neuenb., Wolm., (mit ùo 2 ) Kl., Prl., (mit uô 2 ) Iw., Līn., truoksns, -s, truokšņis Pas. III, 458 (aus Asūne), der Lärm, das Gepolter
U.: tur bija skanums un truoksnis Glück Apokr., S. 283. truoksns ir dzirdama Pērsietis A. v. J. 1896, S. 202. truoksni celt (lärmen) Kaudz. M. 114. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19;
2) die Menge, das Getümmel:
viena truoksņa brēkšana (ein Geschrei einer Menge) Glück Jesaias 13, 4. viena truoksņa balss (eine Stimme des Getümmels) 66, 6. Zu triekt, li. trañksmas "Gedränge, Gedrohne" u. a.
Avots: ME IV, 253