brīdētbrĩdêt: auch ("schelten") Golg., Kabillen, ("mācīt bē̦rnu situot") Līn.: ne tuos tâ brīdē Janš. Atpūta N# 384, S. 6.Avots: EH I, 242
brīdētbrīdêt, - ēju, [brîdêt 2 Nigr.], - dît, - u, - īju, tr., rügen, warnen, vexieren: vienu laiciņu blusas mani brīdēja LP. VI, 402. nebrīdē māsu manu BW. 26099. Subst. brĩdējums, die Warnung: tās balss, kâ brīdējumam par spīti, viņa sirdī bij silti ieglaudusies MWM. VIII, 326. Vgl. brīdinât.Avots: ME I, 333
nobrīdēt‡ nùobrīdêt, warnen (?): attapusies Valdiņu n., lai nepīkst ne vārda Daugava 1933, S. 198.Avots: EH II, 34
sabrīdētsabrīdêt: ve̦de̦klai varēs visu ierādīt, iemācīt un, kur vajadzīgs, s. Janš. Mežv. ļ. II, 229.Avots: EH II, 398
sabrīdētsabrīdêt, tr., zurechtweisen, durchschelten um Hasenpot u. Libau. sabrīdinât, tr., tüchtig warnen, bedrohen: viņu krietni sabrīdināja A. Brigader.Avots: ME III, 597