brīkšķisbrĩkšķis, brĩkšis,1) der Krach: atskan brīkšķis tari I, 298. piepēži izdzirdu dārzā brīkši Jauns. Vēja ziedi 77;2) fig., der Krach, das Unglück, der Bankrott: bet tad nuotika arī tas brīkšķis Vēr. I, 1075;3) Gesträuch, Reisig Mag. III, 1, 120;4) der Tolpatsch.Avots: ME I, 334
breikšķisbreikšķis, wohl = schriftle. brīkšķis, der Tolpatsch, der überall anstösst und etw. umstösst Stockm. n. Etn. III, 130. [Nach Wid. breikšis, der Polterer.]Avots: ME I, 330