brĩnums,
1) die Verwunderung, das Erstaunen: man brīnums od.
man brīnums nākas, mit
par od. selten
ap od. mit einem abhäng. Satz mit
ka, ich muss erstaunen: brīnums bija, brīnumiņš ap (gew.
par) tām muižas meitiņām Ltd. 1723.
pārbrauc mājā ar tādu ve̦zumu ze̦lta, ka brīnumi LP. IV, 3.
saule le̦c un jājējs laistās, ka brīnumi. par brīnumu, gew.
par brīnumiem, wunderbarer Weise, zum Erstaunen: nu - par brīnumiem - darbi labāki izde̦vušies LP. III, 83;
2) das Wunder, das Verwunderung eregt; Sprw.:
tas tāds brīnums kâ žīda tīrums. Im Ausrufe - vielfach in Verbindung mit d. Demonstrativ -, Possessivpronomen und dem Persoalpronomen der II. Pers.:
brīnumi! kas par brīnumiem! tuos brīnumus! tavus brīnumus! tavu brīnumu! nu tu brīnumi od.
brīnums! nu tu debess brīnumi! o des Wunders, was für Wunder! - In Verbindung mit Attrib., die alle den Begriff des Wunderbaren hervorheben:
tīri kâ par baltu brīnumu bija gadījies Aps.
kad tevi deviņi od.
pieci brīnumi! LP. VI, 491.
vai nav silti, tīri, zili brīnumi, hat man da nicht sein blaues Wunder! kad tev visi brīnumi izčibē̦tu! Als Obj.:
brīnumus darīt, piedzīvuot, redzēt. Der Dat. - Instr. Pl. adverbial,
wunderbar, wie ein Wunder: brīnumiem ruoze zied BW. 9415.
brīnumiem (Var.:
par brīnumu) es izaugu 14193,5.
brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos 5602. Die Genitivverbindungen, wie
brīnuma dzīr,as, das Wunderfest, brīnuma civē̦ks, meita, ein Wundermensch, Wundermädchen, brīnuma kukainis, ein Wundertier, brīnuma ce̦pure, die Wundermütze, brīnuma dakteris, der Wunderarzt, brīnuma lieta, ein Wunderding u. s. w. konkurrieren, wie auch sonst, mit den entsprechenden Komposita:
brīnumdzīr,as, brīnumcilvē̦ks u. s. w.:
izauga mātei brīnuma meita. [Wohl von einem *brīns "verwundert" (gt; erstart?) abgeleitet; vielleicht zu gr. φρίξ (mit ī) "das Aufschaudern, Starren" und (?) sloven. brìna "Wachholder, Nadelholz" (wenn ursprünglich: etwas Starres.)]Kļūdu labojums:
14193,5 = 14193
Avots: ME I,
334,
335