atbrĩvêt, erlauben, frei machen:mežkungs man atbrīvēja tuos zarus nuo meža nest mājā A. XX, 266. viņš it viegli varēja atbrīvēt divus zirgus MWM. VII, 441.
brĩvêt, - ēju, brĩvinât, brĩvuot, tr., befreien, losmachen:jūs sevi vīrišķi nuo suoda brīvējat Rainis. tik nāve vien iespēj uz dzīvi(bu brīvuot MWM. IX, 242. brīvināt nuo verdzības Rainis. Refl. - tiês,sich befreien:nuo zemes lietām brīvējies gars Poruks V, 62.
1)(andere zur Seite schiebend) sich in einem Gedränge Platz machen AP., Stom., Vīpe: iebrīvējusies ... ubagu barā Janš. Tie, kas uz ūdens 12. ie. ("iekārtuoties") mazajā istabinā Mahlup;
2)sich Freiheiten herausnehmen Schwitten: viņš pie mums tâ iebrīvējies, ka mums pašiem vairs nav ne˙kāda dzīve.
2)Erlaubnis wozu erwirken Segew.: es jau izbrīvēju ratiņu(habe die Erlaubnis erlangt, das Spinnrad zu benutzen);kad vajadzēs, tad varēs ņemt Seyershof; (mit einem acc. des Ortes) das Recht der zeitweiligen Beschlagnahme (Benutzung) einer Stätte erwirken Segew.
izbrĩvêt, befreien, erlauben, gönnen:izbrīvē viņu uz stundu, lai viņš var atnākt līdz Mar. ceļš jāizbrīvē ar varu Druva I, 981. kad tev tuo izbrīvē, tad makšķerē vien Blaum. skouluotãjs izbrīvēja skuolē̦niem paruotātes pa pagalmu A. XIV, 2, 73. Refl. -tiês,frei werden:vidū izbrīvējās vieta priesteŗiem Vēr. II, 348.
pabrĩvêt, tr., erlauben; erwirken:es tikai izlietuošu atļauju, kuo mans pazīstamais man laipni pabrīvēja A. XIII, 473. viss jau bija ar muižas pabrīvēšanu Aps. VI, 10.